Projekti
No 9.- 15. janvārim, laikā, kad gan Latvijā, gan Somijā valdīja bargs sals devos Erasmus+ pieredzes apmaiņas braucienā uz Joensuu pilsētu, Ziemeļkarēlijā Somijā, lai piedalītos tālākizglītības kursos skolvadībā.
Kursos piedalījās izglītības iestāžu vadītāji no Rumānijas, Grieķijas, Turcijas, Spānijas, Portugāles un Latvijas. Gaisa temperatūra -29°C bija pārbaudījums visiem, pat pašiem somiem, bet visvairāk tas pārsteidza portugāļus, kuri sniegu redzot otro reizi, bet šādu aukstumu izbaudot pirmo reizi mūžā.
Somijas izglītības sistēma ir slavena visā pasaulē, par ko mēs arī pārliecinājāmies. Apmeklējām vairākas skolas, no kurām Joensuu Yhteiskoulu pārsteidza ar atbalsta personāla (medicīnas māsa, speciālie pedagogi, psihologi, karjeras konsultanti u.c.) daudzumu un materiāltehniskā nodrošinājuma pārbagātību. Ja mums klasē dators un projektors ir sasniegums, tad tur tas ir gandrīz “nekas”, piemēram, fizikas kabinetā ir arī elektrovelosipēds, jo skolotājs ar tā palīdzību varot izskaidrot daudzus likumus, mūzikas kabinetā ir veselas grupas ar instrumentiem, vizuālās mākslas kabinetā – nerunājot par tādiem „sīkumiem” kā dažādas krāsas, papīri (vairāk nekā „Balvu Bildēs”) un darbarīki, ir arī 3D printeris un atsevišķa keramikas darbnīca ar krāsni, trenažieru zālē – vismodernākais skrejceliņš visā Ziemeļkarēlijā u.c. Skolotājiem ir katram sava norobežota darbavieta mācību stundu gatavošanai, kā arī kopējā atpūtas telpa, kurā ir gan virtuves zona ar plītīm, kafijas automātiem un ledusskapjiem, gan atpūtas zona ar dīvāniem un pat ādas masāžas krēslu. Citās skolās gan materiālais nodrošinājums bija pieticīgāks. Un jāatzīst – pie mums tomēr ir daudz mājīgāk.
Ļoti pozitīva lieta, kas, cerams, kādreiz būs arī Latvijā – valsts apmaksātas pusdienas pilnīgi visiem skolēniem. Interesanti tas, ka ēdienkarti visām skolām arī nosaka valsts un, piemēram, pirmdienā visās skolās Somijā skolēni ēd vienādas pusdienas. Katrs iet pats un uzliek sev uz šķīvja tik lielu porciju, cik vēlas, līdz ar to atkritumos nav jāizmet gandrīz nekas. Ziemeļvalstīs (Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Islandē) visi pusdienās dzer vai nu tīru ūdeni vai pienu. Saldā diena nav, zupas nav, bet pēc pusdienām našķus, kafiju, kolu var nopirkt skolas kafejnīcā vai dzērienu automātos. Visas galvenās veselīgas pārtikas lietas ir sakārtotas jau valstiskā līmenī, līdz ar to nav jātērē laiks un nauda dažādu aizliegumu skolām izdošanai.
Katrā skolā ir 30 minūšu starpbrīdis, kurā visiem skolēniem obligāta prasība iet ārā – svaigā gaisā. Šajās aukstajās dienās to varēja nedarīt, bet skolēni tāpat gāja ārā. Netālu no viesnīcas esošā bērnudārza bērni jau 7.30 rītā slidinājās no ēkas pagalmā esošā sniega uzkalniņa un audzinātājas viņus pieskatīja. Un mazliet sirreāls skats – ārā -25°C, bet skolēni uz skolu dodas ar velosipēdiem! Bet, protams, protams, starpbrīžos arī viņi „sēž internetā” ar savām planšetēm.
Visas kursu dienas, gan tiekoties ar skolēniem, gan skolotājiem, gan skolu vadītājiem bija jūtams viņu lepnums par savu izglītības sistēmu, apmierinātība ar darbu un skolēniem – ļoti augsta mācību motivācija un izpratne par izglītības nozīmību. Visos līmeņos izglītībā Somijā valda savstarpēja uzticēšanās – valsts institūcijas nebraukā kontrolēs pa skolām, vecāki un skolu vadība uzticas skolotājiem, skolotāji uzticas skolēniem, valsts pārbaudes darbi ir tikai beidzot vidusskolu. Par pavisam pretēju situāciju stāstīja Portugāles skolas direktore, tur vecāki varot sūdzēties jebkurā brīdī augstākstāvošām institūcijām, uzreiz tiekot ierosināta administratīvā lieta, nemaz neprasot skolotāja vai direktora viedokli. Skolēnu mācību motivācija tur esot ļoti zema, klasēs no 25 skolēniem esot 5 – 6 „nesekmīgie”.
Apmeklējot dažas mācību stundas Pielisjoki skolā, radās priekšstats, ka skolotāji gan Somijā, gan Latvijā strādā līdzīgi. Stundas kvalitāte ir tikai viens no faktoriem kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai. Latvijas izglītības prestiža celšanai jāstrādā mums visiem kopā – sākot ar sakārtotību valstī un sabiedrībā.
Iveta Arelkeviča
Rugāju novada vidusskolas direktore
