Karjeras atbalsts
10.- 12. klašu jauniešu atsauksmes, pārdomas, atziņas par tiešsaistes diskusijā dzirdēto
Karjeras tiešsaistes diskusija patika. Labi ieteikumi, pamācība, šo cilvēku karjeras izvēles fakti. Vienmēr ir jāizmēģina to, ko tev iesaka tuvējie, ja pats īsti nezini ko darīt, jo tomēr viņi pazīst tevi ļoti labi un redz no malas, kas tev padodas un kas īsti nē. Jāieklausās viedokļos, nepazaudēt savu pašpārliecinātību. Iedrošināja nesēdēt uz vietas ar savām vēlmēm, bet kustēties un priekšu un attīstīt to, kas tev padodas.
Karjeras diskusija bija patiešām noderīga, jo nekad jau nav zināms, ar ko sākt. Ir zināms tikai tas, ka vajag, bet kā pie tā tikt un, ko iesākt ne... Bija interesanti paklausīties dažādu cilvēku personību pieredzi, viedokļus par to, kas un kā. Un ne tikai interesanti, bet arī noderīgi. Domāju, ka noskatīšos vēl reizi šo diskusiju, lai tiešām ieklausītos detaļās un padomātu līdzi par savu nākotni. Nebūtu šādas karjeras nedēļas un ieteikuma šo diskusiju skatīties, tad es arī nebūtu meklējusi, darījusi un varbūt pat mainījusi savu uzskatu, viedokli tieši par karjeras plāniem savā nākotnē. "Disciplīna un mērķtiecība ir vienas no galvenajām īpašībām, ko iemantot dzīves laikā, lai būtu redzama attīstība, izaugsme."
Par karjeru jāsāk domāt uz vidusskolas beigām, lai pēc tam varētu atrast darbu kuram esi mācījies visus skolas gadus. Es m vēl neesmu izlēmis kur es dzīvošu vai strādāšu, tādēļ man laiks domāt, ko darīšu.
Diskusija bija ļoti interesanta un vērtīga. Sevī aizdomājos par, kas es varētu būt nākotnē un vai profesija vēl pastāvēs. Man patika tas, ka viņi bija ļoti atklāti un pateica cik viņi pelna. Diskusija lika aizdomāties par naudu, nākotni, profesiju.
Mani vecāki mani paslavē par katru manu labo sasniegumu mācībās un ārpusskolas pulciņos. Savu profesijas izvēli es nosaku pati, daru pati visu lietas labā. Skola man sniedz labu atbalstu. Piemēram ārpusskolas pulciņi un interešu pulciņi man palīdz labāk izprast to ko vēlos un pie kā vēl jāpiestrādā. Tie man palīdz augt un attīstīties.
Es domāju, ka katram jāsāk par karjeru domāt ap 17 gadu vecumu, jo līdz tam ir darītas dažādas lietas un sāk jau parādīties nojausma ko vēlētos darīt tālāk. Ļoti bieži vecāki nesaprot izvēlētās profesijas, taču nevar ļaut viņu teiktajam mainīt attieksmi pret savu izvēlēto profesiju, jo viņi nebūs tie, kam būs ar to jānodarbojas. Visideālāk būtu izvēlēties profesiju kurā jau ir pieredze.
Dzīvē būs vajadzīgs darbs lai sevi nodrošinātu. Tāpēc jāsāk domāt par karjeru. Mūsdienās dzīve bez karjeras nav iedomājama un tagad ir pēdējais laiks lai sāktu domāt ko darīsi nākotnē. Vidusskolā jāzina ko vēlies lai sāktu mācīties tos priekšmetus ko vajadzēs.
Diskusijā ieguvu jaunus ieteikumus no cilvēkiem, kas ir ar pieredzi. Sapratu ko pieļaut un ko nepieļaut sekojot savam sapnim, ieguvu zināšanas kā labāk realizēt savu sapni, un galvenokārt izprast kas tieši es vēlos būt.
Par diskusiju:
1. Visu dzīvi ir jāmācās.
2. Nauda nav pats galvenais.
3. Jāgūst pieredze.
Guvu ieteikumus savu sapņu un ieceru realizēšanai.
Guvu dažādus jaunumus un ieteikumus kā labāk realizēt savu sapni, kā to pilnveidot.
Guvu jaunu pieredzi no cilvēkiem, kuriem ir bijušas dažādas veiksmes un neveiksmes. Uzzināju kā labāk nedarīt, kā tieši atkal darīt. Sapratu, ka jāseko savam sapnim, lai arī kaut kas neizdodas. Pēc katras neveiksmes nāk veiksme. Sapratu, ka karjera ir ļoti svarīga, un par to ir jādomā jau iepriekš. Manuprāt bija diezgan noderīgi. Visspilgtākā atziņa kuru atminos ir tas, ka jādara to kas patīk un nebaidies riskēt.
Par karjeru mēs sākam domāt jau būdami mazi. Taču augot lielākiem mēs par to vairāk sākam domāt un vairāk interesēties. Mūsdienās dzīve nav iedomājama bez karjeras. Par karjeru ir jāinteresējas visos skolas gados un ir jāpiedalās pulciņos un konkursos. Pēdējais laiks kad domāt par karjeru ir vidusskola. Tev jau ir jāzina- ko tu gribi no savas dzīves un ko tu gribi sasniegt.
Manuprāt šo diskusiju bija vērts noklausīties, jo, lai gan neko jaunu neuzzināju, bet tomēr apstiprināju jau zināmo. Jauniešu izvēli uz karjeru ietekmē apkārtējie un lietas ar ko tie ikdienā saskaras. Tāpēc gan skolotājiem, gan vecākiem, gan draugiem jāatbalsta jauniešu intereses, idejas un aizraušanās. Šajā diskusijā tika apspriests arī tas, ka skolas gadi ir īstais laiks lai saprastu savas vēlmes un saprast ko grib vai negrib darīt. Kā arī nevajag baidīties kādam prasīt palīdzību.
Klausoties šo diskusiju es sapratu to, ka ir jāizmanto visas iespējas kas tiek piedāvātas apgūstot pamatskolas un vidusskolas izglītību. Tādēļ, ka tādējādi tu spēsi saprast vai tā nozare tev patīk, vai , tieši otrādāk- nepatīk. Liela nozīme ir vecākiem, ko viņi vēlas lai bērns apgūst un ko nevēlas. Tomēr būtu jāizmēģina pēc iespējas vairāk pulciņu nodarbības jau pusaudžu vecumposmā. Tas nekas, ka arī pēc 12. klases nav skaidri zināms- ko darīt tālāk. Var arī improvizēt, iespējams kļūdīties, iespējams attīstīties tālāk noteiktajā nozarē.
Karjera- tās ir kāpnes uz augšu. Kāpnes, kas veido tavu nākotni. Par to kā var izvērsies tava nākotne var arī spriest tagad- kur tu piedalies skolā vai arī ārpus tās, kādas aktivitātes tevi vilina kaut ko darīt. Bet vajag atcerēties, ka katra kļūda ir jauna mācība priekš katra. Izvēlies profesiju pēc tā, kas ir tuvs tavai sirdij.
Mums katram dzīvē būs vajadzīgs darbs lai sevi nodrošinātu. Mūsdienas nav iedomājamas bez karjeras. Tāpēc ir laiks sākt par to domāt. Vidusskolā jau ir jāzin virziens kādā iesi.
Diskusija bija ļoti interesanta, patika, ka varēja uzdot jautājumus anonīmi whatsapp, protams interesantāk būtu šo diskusiju vērot klātienē, jo tad neviens nenovērstu tavu uzmanību. Iemācījos arī ko jaunu, bet daudz kas bija jau dzirdēts.
Šī karjeras diskusija klausoties likās viegli uztverama un kādā ziņā arī pamācoša, ar diskutējošo cilvēku pašu viedokli un pieredzi. Viņu teiktais, personiski man, likās pašsaprotams un daudz kur es arī varētu pat piekrist. Galvenais, kas tika uzsvērts bija, ieklausīšanās citos, viņu padomos, taču gala izvēli savai nākotnei izdarīt pašam. Kā arī man iepatikās šāds teiciens, “Tici saviem spēkiem un tev viss izdosies!”
Es , noklausoties diskusiju, sapratu to, ka tieši skolas laikā pēc iespējas vairāk vajadzētu iesaistīties ārpusskolas aktivitātēs, pulciņos. Jo tieši piedaloties ārpusskolas aktivitātēs ir lielāka iespēja kaut kur aizbraukt, iepazīties ar citiem skolēniem, skolotājiem, profesiju pārstāvjiem. Nevajag baidīties kļūdīties. Kļūdīties ir tikai cilvēcīgi. No kļūdām var daudz ko iemācīties. Cilvēki baidās iesaistīties kaut kur, jo baidās, ka viņiem neizdosies un nepamēģina jaunas lietas. Sapratu, ka jāizvēlas tāda profesija, kas spēs aizraut pašu. Bet ne mazāk svarīgs ir darba atalgojums.